Braukt kopā ar bērniem un padarīt to par jautru piedzīvojumu nav viegls uzdevums.
Un teiciens, ka riteņa nevar izgudrot no jauna, šeit īsti neattiecas. Pēdējo divdesmit gadu laikā riteņbraukšanas pasaulē ir ienākušas daudzas nelielas, bet ļoti svarīgas jaunas lietas, kas būtiski mainījušas mūsu uztveri par šo vienkāršo, tomēr skaisto ierīci. Tāpat ir ievērojami uzlabojusies arī bērnu mācīšana braukt ar velosipēdu.
Piemēram, līdzsvara velosipēds. Tas, kas tagad šķiet pilnīgi nepieciešams, pirms dažiem gadiem vēl nebija ierasta lieta. Šis vienkāršais solis ceļā uz riteņbraukšanu sniedz vairāk labumu, nekā kāds varētu saskaitīt. Mēs nekad neesam satikuši bērnu, kuram nepatiktu ar to braukt, tas attīsta līdzsvara un stūrēšanas sajūtu, kas nav salīdzināma ar neko citu, un, visbeidzot, tas ir salīdzinoši lēts salīdzinājumā ar velosipēdiem.
Kad bērns ir izaudzis no sava mīļākā rotaļlietas, parasti ir īstais laiks iepazīstināt viņu ar pedāļu minšanu un bremzēšanu. Tas bieži vien notiek kopā ar tā sauktajiem līdzsvara riteņiem. Un tikai tāpēc, ka, iespējams, katrs pieaugušais, kurš prot braukt ar velosipēdu, sāka savu ceļu ar šādu komplektu, nenozīmē, ka tie ir labi. Vienīgais, kam līdzsvara riteņi ir labi, ir bērnu slikto ieradumu mācīšana un viņu kavēšana apgūt pareizu braukšanu.
Ja jūsu bērns ir pavadījis diezgan daudz laika uz līdzsvara velosipēda, viņam, visticamāk, nepietiks vairāk kā dažas stundas, lai apgūtu pedāļu minšanas un līdzsvara saglabāšanas pamatus. Tas nenovērsīs nākotnes kritienus, bet ir skaidrs, ka šī metode dos daudz labākus rezultātus nekā līdzsvara riteņu izmantošana.
Slikts ieradums, kas nomoka arī daļu pieaugušo riteņbraucēju – sēdekļa pārāk zema nolikšana. Ja, sēžot uz velosipēda sēdekļa, ar pilnu pēdu var aizsniegt zemi, sēdeklis ir pārāk zems. Apgalvojumi, ka tas padara braukšanu ērtāku, ir vienkārši nepareizi. Upurēt pedāļu minšanas efektivitāti, lai uzturētu sliktu ieradumu, maskējot to kā ērtību, nevienam nenāk par labu. Braucējs ātrāk izsmeļ spēkus, un tas liek riteņbraukšanu šķist smagu darbu.
Jau no paša sākuma bērniem jāiemāca sākt braukt, novietojot vienu no pedāļiem (atkarībā no katra cilvēka izvēles, kuru) gandrīz vertikāli un uz tā uzkāpjot. Tas virzīs velosipēdu uz priekšu ar pietiekamu ātrumu, lai saglabātu līdzsvaru un ieņemtu pareizu pozīciju, lai apsēstos uz sēdekļa.
Grūtāk ir iemācīt bērniem no sēdekļa nokāpt pirms apstāšanās ar velosipēdu. Tas neizbēgami beigsies ar kritienu, bet agrīna efektīvas braukšanas mācīšana var mainīt bērnu attieksmi pret riteņbraukšanu uz visu mūžu.
Kad tas viss ir apgūts un sakārtots, ir laiks iemācīt bērniem braukt bez pedāļu minšanas. Staigāšana un skriešana bērniem nāk dabiski, bet riteņbraukšana ir prasme, ko var iemācīt tikai. Agrā vecumā bērna prāts saprot, ka, lai virzītos uz priekšu, vienmēr jāmin pedāļi, tāpat kā ejot. Rezultātā bērni ātri nogurst. Ja dodaties garākā braucienā, tūlīt pamanīsiet, ka bērni īsu brīdi min pedāļus ar lielu sparu, bet pēc tam nogurst un vēlas apstāties. Mācīšana braukt bez pedāļu minšanas novērsīs šo problēmu un padarīs riteņbraukšanu kopumā priecīgāku. Pieeja “skaties, kā mēs minam un braucam” ir ļoti svarīga.
Visbeidzot, jāapgūst bremzēšana. Viss reiz beidzas. Vienā vai otrā veidā. Mēs vēlamies, lai tas būtu kontrolēts un drošs visiem. Tāpat kā braukšana bez pedāļu minšanas nav bērnam dabiska, tāpat arī bremzēšana nav. Mācot pareizi to lietot, var izvairīties no kritieniem un traumām nākamajos gados.
Brauciet droši un izbaudiet!
